Akadēmiskais centrsZiņa
Divas straujās un piepildītās konferences dienas bagātināja un grieķu kultūras interesentus priecēja plašs lasījumu klāsts, ko piedāvāja Konstantina Kavafja dzejas pētnieki un entuziasti no Rīgas, Viļņas, Lundas, Oksfordas un Atēnām. Latvijas Kavafja entuziasti konferencē pārstāvēja gan dažādas Latvijas Universitātes struktūras, gan citas organizācijas un konferencē piedalījās ar šādiem referātiem:
- Iveta Skrastiņa, Κοινή Ελληνική Λαλιά ώς μέσα στην Βακτριανή ώς τους Ινδούς (Κ.Π.Καβάφης);
- prof. Ilze Rūmniece, Sparta in Cavafy’s Poems;
- lekt. Brigita Kukjalko, The Motif of Victory in Cavafy’s Poems;
- prof. Vita Paparinska, Transformation of the Mythical Tradition in a Hellenistic Text;
- Aija Uzula, Functionality of Homer’s and Plutarch’s Texts in Cavafy’s Poetry;
- Mārtiņš Laizāns, Limits of Translation: Translating Cratylus into Latvian;
- prof. Ojārs Lāms, Waiting for the Barbarians. Some Aspects of the Perception of Cavafy’s Poem in the Baltic Region.
Konferences pirmo dienu apmeklēja arī liels skaits klasiskās filoloģijas studentu, kuriem iespēja apmeklēt sērijā “Hellēņu dimensija” rīkotās konferences pagaidām rodas tikai reizi četros gados, un, iespējams, tāpēc ir jo īpašāka. Ar lielu aizrautību konferencē pieredzēto atceras 3. kursa studenti:
„Pirmajā dienā bija interesanti sekot līdzi profesores I. Rūmnieces lasījumam, jo, lai arī viņa lasīja grieķu valodā, izdales materiāli bija sakārtoti secīgi un saprotami visiem konferences klausītājiem. Man patika profesora Mindauga Strocka lasījums, un, kā parasti, pēckonferences izvērstie jautājumi un diskusijas.”
„Lieliska atmosfēra! Patika otrās dienas runātāju – profesora O. Lāma un M. Laizāna – prezentācijas. Atraktīvas un interesantas, taču šķita, ka vajadzēja vairāk padomāt par izdales materiāliem ārzemju viesiem, jo viņiem pēc šīm prezentācijām radās daudz jautājumu.”
Lielu atsaucību kā studentu, tā pārējo klausītāju vidū guva Viļņas Universitātes profesora Mindauga Strocka lasījums par Konstantina Kavafja metrikas atveidojumu tulkojumā, tā problemātiku un atklāsmēm, tulkojot dzeju dažādās valodās. Prof. Strocka lasījums bija atraktīvs un bagātīgi ilustrēts ar interesantiem metrikas vizuāla atveidojuma piemēriem, kas īpaši aizrāva tos studentus, kas šajā semestrī studiju ietvaros pievērsās sengrieķu metrikai. Prof. Strocki 3. kursa studenti piemin arī kā paraugu, uz ko tiekties topošajiem pētniekiem un zinātnisku konferenču dalībniekiem, komplimentējot viņa šarmu, zinātnisko nostāju un pārliecinātību par to, kā arī spēju argumentēt savu viedokli arī sarežģītākos jautājumos.
Unikāls konferences papildinājums tās viesiem un dalībniekiem bija Rīgas Jūgendstila muzeja apmeklējums un ceļojums laikā. Pielaikojot laikmetam atbilstošas cepures viesi kavējās stāstos par Konstantina Kavafja dzīves laika (19.gs. beigas – 20.gs. sākums) sadzīvi Rīgā. Pēc muzeja ekskursijas konferences dalībniekiem audiovizuālu papildinājumu dienā dzirdētajiem lasījumiem piedāvāja Oksfordas Universitātes pētniece Varvara Mistaka, kas atskaņoja Oksfordas Universitātes Kavafja nedēļas ietvaros tapušo dzejnieka darbu un dzīvesgājuma animāciju.
Otrajā dienā konferences viesiem un dalībniekiem bija iespēja noklausīties tādus referātus kā M. Smaragdi „Metaforiskums un emocionalitāte Kavafja dzejā”, A. Tsotsoru „Kavafis un Hristianopuls – kavafiskās atmiņas turpinājums”, V. Paparinskas „Mīta tradīcijas transformācija hellēnisma laika tekstā”, O. Lāma „Gaidot barbarus. Daži K. Kavafja dzejoļa recepcijas aspekti Baltijas reģionā” u.c. Īpaši interesanti bija O. Lāma un M. Laizāna referāti, kuros tika aplūkota tulkošanas problēmatika. Abi referenti savus darbus prezentēja ar aizrautību un pārliecību, kas aizrāva līdzi arī pārējos klausītājus.
Kopumā – konference patiešām bija izdevusies un par to jāsaka paldies gan dalībniekiem, gan konferences galvenajiem virzītājspēkiem – prof. Ilzei Rūmniecei, prof. Ojāram Lāmam un lekt. Brigitai Kukjalko. Katrs klausītājs varēja gūt sev kādas vērtīgas atziņas gan par prezentēšanas stilu, gan par materiāla izklāstu, gan par Kavafja dzeju, un tā ir nozīmīga pieredze mums visiem, jo mācīšanās process nekad neapstājas. Tādēļ cerams, ka sērijas „Hellēņu dimensija” konferences nākamajos gados pulcēs vēl kuplāku skaitu dalībnieku (iespējams, arī kādu no pašreizējiem bakalaura un maģistra studentiem) un radīs vēl tikpat daudz skaistu atmiņu.
