Ziņa

Viņi ir mūsdienu rokzvaigznes, jo viņu “hīti” maina pasauli. Viņu skatuve ir laboratorijas un auditorijas, bet ģitāru vietā viņiem ir lāzeri, mikroskopi, dati un idejas, kas vēl vakar šķita kā fantastika. 25. septembrī viņi iznāks uz lielākās zinātnes skatuves Latvijā – Eiropas Zinātnieku naktī Latvijas Universitātē (LU).

No plkst. 17.00 līdz 22.00 septiņās LU adresēs Rīgā un citviet Latvijā dažādu vecumu zinātkārie prāti varēs satikt gan LU zinātnes “superzvaigznes”, gan iepazīt jaunos pētniekus, vērot un iesaistīties, pētīt un atklāt ko jaunu vairāk nekā 100 zinātnes stacijās. Šajā vakarā apmeklētājus sagaida aizraujoši eksperimenti un ekskursijas, kultūras un zinātnes mijiedarbībā tapušas performances, izklaidējošas viktorīnas un iedvesmojoši stāsti.

Iepazīstieties – LU zinātnes skatuves spilgtākās personības!

LU pētniece komunikācijas zinātnē Laura Ardava-Āboliņa labi zina, ka mūzika ir viena no spēcīgākajām komunikācijas formām. Teilora Svifta zina, kā ar saviem stāstiem uzrunāt miljonus. Arī Lauras Ardavas-Āboliņas pētījumu centrā ir komunikācija – kā vēstījumi ietekmē cilvēku un sabiedrību. Vienai skatuve ir mūzika, otrai – zinātne.

Leonards Koens un fiziķis, LU profesors Mārcis Auziņš ir savas jomas klasiķi – viens mūzikā, otrs kvantu fizikā. Abus vieno interese par dzīves un Visuma lielajiem jautājumiem un vēlme meklēt atbildes tur, kur vienkāršu atbilžu nav.

LU pētnieci izglītības zinātnē Santu Dreimani saista stāsti, kas veidojas no daudzām detaļām. "Piece by Piece" – tā sauc dziedātājas Keitijas Melua vienu no pirmajiem albumiem. Tieši meklētāja gars un iedziļināšanās detaļās vieno izglītības pētnieci Santu Dreimani un viņas mīļāko mūziķi. Gan mūzikā, gan pētniecībā ir būtiski savienot mazos mozaīkas gabaliņus.

Savukārt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone pēta literatūru, kultūru un sieviešu stāstus, meklējot personības un idejas, kas pelnījušas nonākt uzmanības centrā. Gluži kā mūzikā, arī zinātnē ir svarīga sava balss, labs ritms un dzirksts.

Frenks Sinatra dziedāja par drosmi iet savu ceļu un pieņemt izaicinājumus. Arī LU profesors biznesa efektivitātes, cilvēkfaktora un ergonomikas jomā Henrijs Kaļķis zinātnē meklē jaunus risinājumus, kā veidot produktīvāku un veselīgāku darba vidi. Jo ergonomika reizē ir zinātne un māksla.

Savukārt LU asinsvadu ķirurģijas profesora, ārsta angioķirurga Daiņa Krieviņa vārds uz medicīnas skatuves komentārus neprasa. Tāpat kā kantrimūzikas dziesmas dziedinājušas ne vienu vien salauztu sirdi, tā profesora darbs un pētījumi palīdzējuši daudziem Latvijas cilvēkiem atgūt veselību.

Savukārt LU pētnieks lāzerfizikas jomā Reinis Lazda ir jaunā fizikas zvaigzne, kura ikdiena paiet lāzeru un dimantu pasaulē. Viņa mīļākā grupa AC/DC uz skatuves rada jaudu un iespaidīgu šovu, bet Reinis pēta, kā gaisma mijiedarbojas ar vielu. Zinātnes un roka skatuvi vieno fizika.

Dziedātāja Gvena Stefani vienmēr ir kustībā – eksperimentējot un pārsteidzot. Arī LU asociētās profesores un vadošās pētnieces redzes zinātnē Tatjanas Pladeres darbs ir dinamisks – tas savieno cilvēka redzi un uztveri ar tehnoloģijām. Zinātne maina veidu, kā raugāmies uz pasauli.

LU Doktorantūras skolas direktore un izglītības zinātņu profesore Zanda Rubene ir zinātnes dīva, kas ar mīlestību audzina jauno LU pētnieku paaudzi. Opera ir viņas lielākais iedvesmas avots. Iespējams, tāpēc katra LU profesores Zandas Rubenes uzstāšanās vai grāmata ir aicinājums dzīvot īstu un labu dzīvi. 

DJ rada jaunu skanējumu, savienojot dažādus mūzikas elementus. LU pētniece ķīmijas jomā Aina Semjonova dara ko līdzīgu kristālinženierijā – savieno sastāvdaļas, lai iegūtu uzlabotu kokristālu. Gan mūzikā, gan zinātnē ir svarīga īstā kombinācija.

"Florence + the Machine" uz skatuves pierāda, ka trauslums var būt jaudīgs. To labi zina arī LU Cietvielu fizikas institūta pētniece Annamarija Trausa – viņa pēta nanomateriālus, kas nav acīm saskatāmi, bet paver lielas iespējas nākotnes tehnoloģijām.

Stāsti ir arī LU pētnieka žurnālistikas un mediju jomā Raivja Vilūna uzmanības centrā. Grupas “Pulp” solists Džārviss Kokers savās dziesmās detaļas pārvērš trāpīgos stāstos. Raivis Vilūns pēta, kā top un izplatās stāsti – kā strādā mediji un komunikācija laikmetā, kurā arvien lielāku lomu ieņem MI.

Mūzika un zinātne katram skan citādi, taču tieši personīgā dzirksts ir tā, kas palīdz uzdot lielos jautājumus, meklēt neparastas sakritības un atklāt ko nozīmīgu. Tāpat kā mūzika, zinātne sākas ar vēlmi klausīties, jautāt un meklēt savu balsi.

25. septembrī lielākā zinātnes skatuve Latvijā būs atvērta ikvienam. Šogad Zinātnieku nakts notikumi LU pirmo reizi iegūst izteiktu Eiropas dimensiju, kļūstot par daļu no Eiropas Komisijas iniciatīvas “MSCA un sabiedrība”. LU Eiropas Zinātnieku nakts balstās Jaunā Eiropas Bauhaus pieejā un idejā, ka zinātne ir mums visapkārt - tā palīdz izprast pasauli, kurā dzīvojam, un meklēt risinājumus nākotnei. Eiropas Zinātnieku naktī LU būs iespēja paraudzīties arī pāri Latvijas robežām, tiešraidē ielūkojoties, kā zinātni sabiedrībai atklāj pētnieki Lietuvā un Igaunijā.

Eiropas Zinātnieku nakts LU šogad norisināsies septiņās LU adresēs Rīgā, Baldonē un Papē. Visplašākā programma paredzēta LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā – Dabas mājā un Zinātņu mājā. Zinātnieku nakts norisēs varēs sastapt arī zinātnes rokzvaigznes dažādās lomās – improvizācijā uz Lielās skatuves, zinātnes stacijās, ekskursijās, laboratorijās u.c. Zinātnes zvaigžņu LU ir krietni vairāk, un tās visas mirdzēs pie Zinātnieku nakts debesīm!

Aicinām sekot informācijai LU portālā – pasākumu programma gaidāma drīzumā! 


Par MSCA un LU projektu “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu”

Eiropas Zinātnieku nakts LU norisinās Latvijas Universitātes projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027” atbalstu.

Projekta mērķis ir stiprināt zinātnes komunikāciju, veicināt sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, interesi par pētniecību un iesaisti tajā, kā arī sekmēt zinātnes un mākslas mijiedarbību. Eiropas Zinātnieku nakts ir viena no centrālajām LU projekta aktivitātēm.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes (Marie Skłodowska-Curie Actions – MSCA) ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas atbalsta pētniecību, inovācijas, pētnieku profesionālo attīstību un zinātnes komunikāciju.

Share

LU aicina uz vērienīgāko Eiropas Zinātnieku nakti
01.09.2026

LU aicina uz vērienīgāko Eiropas Zinātnieku nakti

LU iegūst prestižo MSCA grantu zinātnes komunikācijas projekta “Aurora Nexus” īstenošanai
14.04.2026

LU iegūst prestižo MSCA grantu zinātnes komunikācijas projekta “Aurora Nexus” īstenošanai