Ziņa
No plkst. 17.00 līdz 22.00 septiņās LU adresēs Rīgā un citviet Latvijā dažādu vecumu zinātkārie prāti varēs satikt gan LU zinātnes “superzvaigznes”, gan iepazīt jaunos pētniekus, vērot un iesaistīties, pētīt un atklāt ko jaunu vairāk nekā 100 zinātnes stacijās. Šajā vakarā apmeklētājus sagaida aizraujoši eksperimenti un ekskursijas, kultūras un zinātnes mijiedarbībā tapušas performances, izklaidējošas viktorīnas un iedvesmojoši stāsti.
Iepazīstieties – LU zinātnes skatuves spilgtākās personības!
LU pētniece komunikācijas zinātnē Laura Ardava-Āboliņa labi zina, ka mūzika ir viena no spēcīgākajām komunikācijas formām. Teilora Svifta zina, kā ar saviem stāstiem uzrunāt miljonus. Arī Lauras Ardavas-Āboliņas pētījumu centrā ir komunikācija – kā vēstījumi ietekmē cilvēku un sabiedrību. Vienai skatuve ir mūzika, otrai – zinātne.
LU pētnieci izglītības zinātnē Santu Dreimani saista stāsti, kas veidojas no daudzām detaļām. "Piece by Piece" – tā sauc dziedātājas Keitijas Melua vienu no pirmajiem albumiem. Tieši meklētāja gars un iedziļināšanās detaļās vieno izglītības pētnieci Santu Dreimani un viņas mīļāko mūziķi. Gan mūzikā, gan pētniecībā ir būtiski savienot mazos mozaīkas gabaliņus.
LU Doktorantūras skolas direktore un izglītības zinātņu profesore Zanda Rubene ir zinātnes dīva, kas ar mīlestību audzina jauno LU pētnieku paaudzi. Opera ir viņas lielākais iedvesmas avots. Iespējams, tāpēc katra LU profesores Zandas Rubenes uzstāšanās vai grāmata ir aicinājums dzīvot īstu un labu dzīvi.
DJ rada jaunu skanējumu, savienojot dažādus mūzikas elementus. LU pētniece ķīmijas jomā Aina Semjonova dara ko līdzīgu kristālinženierijā – savieno sastāvdaļas, lai iegūtu uzlabotu kokristālu. Gan mūzikā, gan zinātnē ir svarīga īstā kombinācija.
Mūzika un zinātne katram skan citādi, taču tieši personīgā dzirksts ir tā, kas palīdz uzdot lielos jautājumus, meklēt neparastas sakritības un atklāt ko nozīmīgu. Tāpat kā mūzika, zinātne sākas ar vēlmi klausīties, jautāt un meklēt savu balsi.
25. septembrī lielākā zinātnes skatuve Latvijā būs atvērta ikvienam. Šogad Zinātnieku nakts notikumi LU pirmo reizi iegūst izteiktu Eiropas dimensiju, kļūstot par daļu no Eiropas Komisijas iniciatīvas “MSCA un sabiedrība”. LU Eiropas Zinātnieku nakts balstās Jaunā Eiropas Bauhaus pieejā un idejā, ka zinātne ir mums visapkārt - tā palīdz izprast pasauli, kurā dzīvojam, un meklēt risinājumus nākotnei. Eiropas Zinātnieku naktī LU būs iespēja paraudzīties arī pāri Latvijas robežām, tiešraidē ielūkojoties, kā zinātni sabiedrībai atklāj pētnieki Lietuvā un Igaunijā.
Eiropas Zinātnieku nakts LU šogad norisināsies septiņās LU adresēs Rīgā, Baldonē un Papē. Visplašākā programma paredzēta LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā – Dabas mājā un Zinātņu mājā. Zinātnieku nakts norisēs varēs sastapt arī zinātnes rokzvaigznes dažādās lomās – improvizācijā uz Lielās skatuves, zinātnes stacijās, ekskursijās, laboratorijās u.c. Zinātnes zvaigžņu LU ir krietni vairāk, un tās visas mirdzēs pie Zinātnieku nakts debesīm!
Aicinām sekot informācijai LU portālā – pasākumu programma gaidāma drīzumā!
Par MSCA un LU projektu “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu”
Eiropas Zinātnieku nakts LU norisinās Latvijas Universitātes projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027” atbalstu.
Projekta mērķis ir stiprināt zinātnes komunikāciju, veicināt sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, interesi par pētniecību un iesaisti tajā, kā arī sekmēt zinātnes un mākslas mijiedarbību. Eiropas Zinātnieku nakts ir viena no centrālajām LU projekta aktivitātēm.
Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes (Marie Skłodowska-Curie Actions – MSCA) ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas atbalsta pētniecību, inovācijas, pētnieku profesionālo attīstību un zinātnes komunikāciju.