CONFERENCEZiņa
Zinātnieki ar pētījumā iegūtajiem datiem un secinājumiem dalīsies ar sabiedrību 9. februārī konferencē “Mācīšana un mācīšanās ar ģeneratīvo MI sociālajās zinātnēs”, kas notiks Kalpaka bulv. 4, 327. telpā plkst. 13.00 – 16.00.
Pētījumu “MI Horizonti: orientieri sociālo zinātņu un finanšu izglītības nākotnē” LU zinātnieku komanda īstenoja asoc. prof. Visvalda Valtenberga vadībā. Projekta mērķis bija izprast un veicināt jēgpilnu MI tehnoloģiju integrāciju studiju procesā.
Pētījums lauž stereotipus par slinkajiem studentiem, kas “robotiem” uztic sagatavot visus darbus. Pētījumā atklājas interesanta tendence – studenti ir gatavi garlaicīgos un nesvarīgos darbus deleģēt mākslīgajam intelektam. Mācībspēki, izrādās, dara līdzīgi.
"Mēs redzam fundamentālu lomas maiņu – mācībspēks kļūst par tehnoloģiju kuratoru,” uzsver pētījuma zinātniskais vadītājs asoc. prof. Visvaldis Valtenbergs. “ Pētījumā iegūtie dati kliedē bažas, ka pasniedzēji bezatbildīgi izmantotu MI, lai samazinātu savu slodzi uz kvalitātes rēķina. Gluži pretēji – viņi izmanto šos rīkus, lai tiktu galā ar birokrātiju, bet saglabā kontroli pār būtiskāko – studentu vērtēšanu. Vienlaikus redzam, ka pieeja “viena politika visiem” nestrādā. Augstskolām jāpāriet no aizliegumiem uz disciplīnai specifiskām vadlīnijām, kas legalizē “ēnu lietošanu” un veicina atklātu sarunu par
Pētījumā, kurā aptaujāti 279 studenti un 38 mācībspēki, atklājas, ka mākslīgais intelekts (MI) augstskolās netiek izmantots, lai krāptos, bet gan, lai atvēlētu laiku interesantākiem un svarīgākiem darbiem. 62% studentu gatavi uzticēt nesvarīgos datus mākslīgajam intelektam.
Interesants ir fakts, ka gan docētāji, gan studenti lieto šos rīkus, tomēr atzīst, ka ētiskās un praktiskās robežas, kā tos izmantot, nav tik skaidras, kā gribētos. Tāpēc bieži MI rīku lietojums tiek noklusēts, un rodas tā sauktā “ēnu” lietošanas prakse.
Pētījuma rezultāti iezīmē skaidru tendenci – studenti MI rīkus arvien biežāk uztver kā tehnisko atbalstu, nevis intelektuālā darba aizstājēju. Kājas mēdz paslīdēt, ja “ūdens smeļas mutē”, proti, spiež termiņi, tad arī tiek meklēta “robotu” palīdzība.
Pētījuma intervijas un grupu diskusijas iezīmē, ka pastāv skaidrs dalījums starp "zaļo zonu" (tehnisks atbalsts, kalkulatora funkcija) un "sarkano zonu" (plaģiātisms). Dati rāda atšķirību starp jomām: finanšu studenti MI integrē pragmatiski kā ikdienas rīku, savukārt sociālo zinātņu studenti, lai arī prasmīgi, biežāk saglabā piesardzību attiecībā uz datu privātumu un MI "halucinācijām". Īpaši piesardzīgi ir tā sauktajos “nopietnajos uzdevumos”, piemēram, kursa darbos.
Pretēji stereotipam par akadēmisko konservatīvismu, mācībspēki ir aktīvi tehnoloģiju lietotāji – vairums pēdējā pusgada laikā MI izmantojuši vairāk nekā 10 reizes. Labā ziņa - šie rīki tiešām var palīdzēt zinātnei, jo primārais pielietojums, ko iezīmē diskusijas un aptaujas, ir pētniecības "melnā darba" efektivizācija (literatūras analīze, tekstu rediģēšana), nevis pedagoģija. Tas sakrīt ar studentu praksi – garlaicīgo darbu likt veikt “robotiem”. Problēmu gan rada, ka bieži vien rīku maksas versijas pasniedzējiem jāiegādājas no savas kabatas.
Konferences “Mācīšana un mācīšanās ar ģeneratīvo MI sociālajās zinātnēs” 9. februārī programma.
Pētniecības projekts “MI Horizonti: orientieri sociālo zinātņu un finanšu izglītības nākotnē (MIH) (granta Nr. LU-BA-PA-2024/1-0034) ir viena no aktivitātēm Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr.5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).
 vairāk izmanto kā tehniskā atbalsta rīku un “melnā darba” efektivizēšanai, nevis kā intelektuālā darba aizstājēju, - secināts Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) un LU Banku augstskolas (BA) zinātnieku veiktajā pētījumā. Ar pētījuma rezultātiem sabiedrību iepazīstinās konferencē 9. februārī no plkst. 13.00, Kalpaka bulv. 4.){kind=link}