CONFERENCEZiņa
LU Akadēmiskā centra zaļajā zonā jeb iekšpagalmā slejas 45 rūsganas augstās dobes, kuras savus zaļos pirkstiņus jau ir atradušas – tajās šopavasar pirmo reizi jau sārtojas zemenes, spraucas dilles, smaržo baziliks, apaļojas ķirštomāti, zied koši ziedi. Līdzās šopavasar iestādītajiem ķiršu kokiem, ir izveidotas arī vairākas atpūtas zonas, tostarp sarunu un maltīšu galdi, uz kuriem īpašās iedobēs drīz kuplos garšaugi, kā arī zviļņi un soliņi iespējai nodoties savām individuālajām pārdomām, studijām vai atpūtai. Turpat LU Akadēmiskā centra teritorijā atbilstoši dabas daudzveidību veicinošanai pieejai tiek apsaimniekotas pilsētas pļavas, kas ir arī daļa no Rīgas pilsētas pļavu tīkla.
Iedzīvinot pirmās sarunas, pārdomas par cilvēka un dabas mijiedarbi un daloties praktiskos padomos par kopienas dārzu izveidi un urbānās dārzkopības principiem, 14. jūnijā LU Kopienas dārza teritorijā norisinājās tā atklāšanas pasākums "Sadzīves simpozijs".
"LU Kopienas dārzs ir atelpas vieta ikdienas steigai: te mēs ne tikai audzējam augus, bet arī kopā radām piederības sajūtu, kas aug līdz ar katru stādu. Ilgtspēja turpinās šeit – tur, kur apzināmies sevi dabā un starp citiem, un šo procesu lieliski esam pieteikuši ar Sadzīves simpoziju, runājot par dabas daudzveidību, kopienu noturību un zināšanu pārnesi," norādīja LU ilgtspējīgas attīstības vadītājs Renārs Kairis.
Pašreiz katra no augstajām dobēm ir atradusi savu dārznieku, taču tie, kuriem ir interese par savas augstās dobes iekopšanu, ir aicināti rakstīt uz e-pastu ekopadome@lu.lv, kas ļaus sazināties tajā gadījumā, ja kāda no dobēm būs pieejama. Savukārt LU Kopienas dārza apmeklētāji ir aicināti ievērot savstarpējo vienošanos par saudzīgu būšanu dārza teritorijā, ar cieņu izturoties pret dārzkopju paveikto un dobju ražu baudīt ar acīm.
LU Ekopadome un pasākuma rīkotājkomanda – Renārs Kairis, Renāte Lagzdiņa, Anete Zulmane, Gunta Kalvāne, Kitija Balcare – ir pateicīga par atsaucību katram, kas iesaistījās LU Kopienas dārza atklāšanas pasākuma "Sadzīves simpozijs" programmas izveidē un īstenošanā, tostarp Madarai Merlei, Jāzepam Loginam, Ilutai Dauškanei, Rūtai Starkai, Ritai Brokai, Mārim Kūlim, Gintai Elksnei, Inesei Šūpulei, Sandrai Feldmanei, Gunitai Deksnei, Elīnai Dācei, Annijai Danenbergai, Kristīnei Ketrinai Putniņai, Kristīnei Jonovai, Elīnai Loginai, Norai Gāganei, Initai Dānielei, Solvitai Zeipiņai, Helēnai Gūtmanei un Ernai Daugavietei.
