CONFERENCEZiņa
Jauktā kora "Dziesmuvara" idejas iniciatori ir bijušie "Latvijas Augstskolas studentu kora" dalībnieki, kuri konflikta rezultātā ar diriģentu Artūru Bobkovicu tika izslēgti no kora. Viņi nolēma, ka dibināms jauns koris un par diriģentu uzaicināja komponistu Alfrēdu Kalniņu.
1925. gada 9. aprīlī, Pūpolu svētdienā, uz pirmo LU jauktā kora “Dziesmuvara” biedrības sapulci sanāca desmit dalībnieki: Alīse Rozentāle (alts), Olga Vītiņa (alts), Zenta - Šmite Jubase (soprāns), Anna Plato (soprāns), Augusts Podiņš (bass), Jūlijs Gundars (bass), Verners Vītiņš (bass), Aleksandrs Vilnieks (bass), Nikolajs Plato (tenors) un Juris Plato (tenors) (1.att.). Juris Plato korim deva nosaukumu “Dziesmuvara” un par biedrības valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Verners Vītiņš, kurš izstrādāja kora statūtus. Tie lasāmi 1975. gada izdevumā “Dziesmuvaras 50 gadi. 1925 – 1975”, ko Nikolajs Plato sastādīja un iespieda Kalamazū, Mičiganā, ASV, esot trimdā (2.att.). Šajā izdevumā lasāmas laikabiedru atmiņas, kas papildinātas ar fotogrāfijām, atspoguļojot LU jauktā kora "Dziesmuvara" dzīvi [1].
Kā minēts N. Plato izdevumā “Dziesmuvara” dibināta kā: “studentu biedrība ar mērķi apvienot Latvijas Universitātes studentus, izkopt viņos skaņu mākslas mīlestību un izpratni, veicināt biedrībā apvienoto studentu sabiedrisko un kulturālo attīstību un savstarpēju draudzību. Ar savu garu, ar savu paraugu un darbu veicināt latviešu tautas garīgo un fizisko atdzimšanu un spēka briedumu.” Pēc statūtu apstiprināšanas tika izziņota koristu uzņemšana un pirmajā gadā tika uzņemti 110 koristi, kora mēģinājumi notika Ķeniņa Komercskolas aktu zālē Tērbatas ielā 15/17. Pirmo koncertu 1926. gada 11. maijā Latvijas Konservatorijas zālē dziesmuvarieši atklāja ar savu kora motto: “Mēs vienoti dziesmā, šai cēlajā varā, mūsu mērķi un centieni latvju garā”, to kā tradīciju turpinot arī visos tālākos koncertos [2].
1927. gada 9. aprīlī jauktā kora “Dziesmuvara” biedrības kopsapulcē tika pieņemts lēmums par īpašās cepures ieviešanu un 18. novembrī LU gājienā uz Rīgas Brāļu kapiem "Dziesmuvaras" studenti izgāja vienveida galvas segās pēc Skandināvijas studentu parauga – baltu virsu un brūnu apmali, kas simbolizēja "Dziesmuvaras" devīzi: daiļumu un darbu, kas vienojas draudzībā [2]. Arī LU muzeja krājumā ir šāds deķelis, diemžēl nav zināms tā nēsātājs (3.att.).
1927. gada rudens semestrī Alfrēds Kalniņš, saistībā ar savu pārcelšanos uz Ameriku, kora vadību nodeva Ādolfam Ābelem pēc kora priekšsēdētāja Vernera Vītiņa ierosinājuma (4.att).
Divdesmito gadu otrajā pusē pieauga kora dalībnieku skaits un studentiem iesaistoties valsts veidošanas darbā un politiskajā dzīvē, arī LU studentu biedrība "Dziesmuvara" 1928. gadā nodibināja kopu ar mērķi - veicināt biedru sabiedriski kulturālo attīstību un savstarpēju sadraudzību. Biedri dalījās saviešos - balsstiesīgos un jauniešos, bez balss tiesībām. Kopa izstrādāja savas tradīcijas - jauniešu uzņemšanā, nodošanā uzraudzībā krustvecākiem un jaunieša izvešanā par savieti. Katrs krustvecāks pieņēma savu tikumu, kas bija visas viņa cilts tikums. Savieši sanāksmēs valkāja 5 cm platu krāsu lentu (baltā krāsa 3 cm, brūnā 2 cm) [2]. LU studentu biedrības "Dziesmuvara" biedra lenta un nozīmīte ir apskatāma LU muzeja krājumā (5.att.).
1930. gada 9. aprīlī, LU jauktā kora "Dziesmuvaras" piecu gadu jubilejā, 10 kora dibinātāji uzdāvināja karogu, kuram tika sacerēta dziesma (6.att.). Karoga dziesmai vārdus sacerēja savietis Jānis Rudzītis, bet mūziku komponēja Ādolfs Ābele. Karogu iesvētīja mācītājs Voldemārs Maldonis [2]. 1942.gadā, divpadsmit gadus vēlāk, Kuldīgā notika viens no pēdējiem LU jauktā kora "Dziesmuvaras" koncertiem, kur karogs tika noglabāts zemē. 1995.gadā karogu izraka un nogādāja Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejā [3]. Joprojām pastāv intriga, vai LU Muzeja krājumā esošā karoga fragments, ir vai nav apraktais karogs, jo priekšmeta aprakstā lasāms: "no kora "Dziesmuvaras" pirmā karoga noplēsts gabaliņš" (7.att.).
Koris vairākkārt mainīja mēģinājuma telpas - 1932. gadā koris noīrēja telpas Palasta ielā 9, kādreizējais Pētera I palasts, no kā cēlies ielas nosaukums (8.att.). 1938. gadā korim nācās pārcelties, jo namu nopirka C.H. Šmita cementa fabrika savām vajadzībām un "Dziesmuvara" noīrēja namu Elizabetes ielā 15, kur arī mājoja līdz 1941. gadam kad ienākot vācu armijai, pienāca rīkojums telpas atstāt (9.att.). Vēlāk "Dziesmuvara" pārcēlās uz Aspazijas bulvāri 6, kur atradās Sergeja Vachramejeva (Vahramejeva) dejas skola un tur pastāvēja līdz savai likvidēšanai 1944. gadā.
Pēc LU jauktā kora "Dziesmuvaras" darbības pārtraukšanas, daudzi tās biedri tika represēti. Uz rietumvalstīm aizbraukušie turpināja darbību svešumā – sākotnēji Rietumvācijā, vēlāk ASV. No 1958. līdz pat 1969. gadam Ņujorkas dziesmuvarieši dziedāja Bruno Skultes vadībā [4]. Atzīmējot "Dziesmuvaras" trīsdesmit piecus gadus, trimdā tika atjaunots "Dziesmuvaras" karogs, kuru 1960. gadā Ņujorkā iesvētīja mācītājs Rihards Zariņš (10.att.). Karogs bijis klāt gan koncertos, gan svētkos un saietos. Atjaunojoties Latvijas neatkarībai "Dziesmuvaras" pārstāvis Arvīds Līdacis karogu atveda un uzdāvināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai. Karogu kā dāvanu pasniedza rektoram, profesoram Jurim Karlsonam un profesoram Oļģertam Grāvītim, Jāzepa Vītola piemiņas istabā 1996. gada 26. maijā, piedaloties trimdas "Dziesmuvara" koristiem (11.att.) [5].
Trimdas laikā jauktais koris "Dziesmuvara" savu darbu turpināja izdodot nošu izdevumus un piedaloties Dziesmu svētkos. 1988. gadā tika nodibināts Latviešu mūzikas fonds, kas organizēja sacensības latviešu dziesmu jaunradei. Godalgotās dziesmas tika publicētas un dāvinātas koriem, diriģentiem, mūzikas mācību iestādēm un bibliotēkām. Tāpat Latviešu mūzikas fonds iedibināja profesora Ādolfa Ābeles piemiņas godalgu jauktajiem amatieru koriem par izciliem latviešu dziesmu a capella atskaņojumiem [6]. LU Muzeja krājumā var iepazīties ar Latviešu mūzikas fonda godalgoto koru dziesmu izdevumiem no 1991. gada līdz 1998. gadam (12.-14.att.).
2000. gadā koris "Dziesmuvara" tika atkal atjaunots Latvijā un joprojām pulcē jaunos LU studentus. Kopš kora atjaunošanas to vadījuši Ainārs Rubiķis, Edgars Račevskis, Krista Audere, Aivis Greters un Nora Žeigure (atvaļinājumā). Šobrīd kori vada mākslinieciskā vadītāja Laura Ozoliņa un vokālais pedagogs Edgars Auniņš [7].
Literatūra
Grāvītis, O. 2009. Ādolfs Ābele un Dziesmuvara. Rīga: Dziesmuvaras Latviešu mūzikas fonds.
- Plato, N. 1975. Dziesmuvaras 50 gadi. 1925 – 1975. Kalamazū, Mičigana, ASV. LU Muzeja krājums, LU vēstures kolekcija, Nr. LUM3253
- Plato, N. 1975. Dziesmuvaras vēsture. Dziesmuvaras 50 gadi. 1925 – 1975. 12 – 17 lp, Kalamazū, Mičigana, ASV. LU Muzeja krājums, LU vēstures kolekcija, inv. Nr. LUM3253
- Dziesmuvara. (b.g.) Vēsture. Izgūts no https://www.dziesmuvara.lv/history
- Ezeriete, I. 09.04.2025. Dziesmuvarai 100. Izgūts no https://dziesmusvetkutelpa.lv/dziesmuvarai-100/
- Laikraksts "Dziesmuvaras Ziņas", Nr. 21. LU Muzeja krājums, LU vēstures kolekcija, inv. Nr. LUM3260
- Komponista prof. Ādolfa Ābeles piemiņas godalgas jauktajiem koriem nolikums. 1996. gads. LU Muzeja krājums, LU vēstures kolekcija, inv. Nr. LUM3095
- Koris Dziesmuvara. Izgūts no https://www.kultura.lu.lv/kolektivi/jauktie-kori/koris-dziesmuvara/
 jauktais koris “Dziesmuvara”. Sveicot kora dalībniekus un vadītājus nozīmīgajā jubilejā, LU Muzejs piedāvā ieskatu kora vēsturē, iepazīstinot ar muzeja krājumā esošajiem priekšmetiem.){kind=link}